Labbūtība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jēdzieniem mūsdienu darba vidē, jo tika atklāts kā viens no stresa pārvaldības un izdegšanas risku novēršanas risinājumiem. Tā ietver fizisko, emocionālo, mentālo un sociālo, finansiālo, vides labbūtību, kas kopumā veicina darbinieku apmierinātību, produktivitāti un iesaisti. Bet kas tieši ir labbūtība, kāpēc tā ir būtiska un kā to veicināt organizācijās?
Labbūtība ir apzināts un ilgstošs process, nevis darbības “ik pa laikam”. Mēs bieži domājam “kā būt, ja būtu..” formā – “ ja man būtu vairāk laika, tad es… …kad būs vairāk laika, es iziešu masāžas kursu vai aiziešu pie fizioterapeita beidzot.. kad bērni izaugs, es sākšu nodarboties ar savu pašizaugsmi, sākšu skriet no rītiem, mācīties koučingu vai studēt psiholoģiju, braukšu makšķerēt vai maratonu pirmo reizi noskriešu” utt.
No organizācijas viedokļa, ieguldījumi darbinieku labbūtībā atmaksājas ar uzlabotu sniegumu, mazāku darbinieku rotāciju un augstāku iesaisti. Labbūtība šobrīd kļūst par konkurētspējas priekšrocību, piesaistot un noturot talantīgus darbiniekus. Vienīgi – nevar šos ieguvumus gaidīt pēc dažu semināru vai papildus brīvdienu piešķiršanas. Tas ir ilgtermiņa stratēģiski izstrādāts process, kur jāiesaistās visām pusēm. Uzņēmumiem jābūt gataviem zaudēt darbiniekus, kas uzskata, ka šis uzņēmums par darbiniekiem nerūpējas.
Kas ir labbūtība?
Tas ir apzināts, holistisks, uz sevi vērsts nepārtraukts attīstības process sev veselīgā veidā sava potenciāla sasniegšanai, kas ietver dažādas dimensijas. Vienkārši sakot, tā ir apmierinātība ar savu personīgo un darba dzīvi, ar to, kā jūtamies, ko un kā darām dzīvē.
Labbūtība aptver vairākus savstarpēji saistītus aspektus:
Fiziskā labbūtība: veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un adekvāts miegs ir būtiski, lai uzturētu ķermeņa un prāta veselību.
Emocionālā labbūtība: spēja izteikt savas emocijas un pārvaldīt tās, mazināt stresu un uzturēt pozitīvu noskaņojumu
Mentālā labbūtība: mentālā veselība ietver spēju tikt galā ar dzīves izaicinājumiem, veidot veselīgas attiecības un atrast dzīves jēgu.
Sociālā labbūtība: sociālās saiknes un atbalsts no ģimenes, draugiem un kolēģiem veicina piederības izjūtu un kopējo labklājību.
Finanšu labbūtība: finanšu stabilitāte un spēja pārvaldīt personiskos finanšu resursus samazina stresu un veicina drošības izjūtu.
Personīgā labbūtība: šis aspekts attiecas uz indivīda spēju apzināties savas vajadzības un vēlmes, kā arī aktīvi strādāt pie savu mērķu sasniegšanas. Personīgā labbūtība ietver arī spēju veidot un uzturēt veselīgas attiecības ar citiem, kā arī izpratni par sevi un savu vietu pasaulē.
Darbinieku labbūtības veicināšanas kritēriji
Pētījumi liecina, ka labbūtība ir cieši saistīta ar darbinieku produktivitāti, psiholoģisko noturību, iesaisti un apmierinātību ar darbu. Organizācijas, kas iegulda līdzekļus darbinieku labbūtības veicināšanā, iegūst ilgtermiņa ieguvumus, tostarp uzlabojas pašas organizācijas tēls un reputācija.
Darbinieks ar augstu personīgās labbūtības līmeni jūtas šādi ( ja esi darbinieks, paskaties, kas atbilst, ja vadītājs – padomā par sevi un savu komandu, ko var darīt labbūtības veicināšanai):
1. Ir pozitīvas emocijas – jūtas gandarīts un apmierināts ar savu darbu, rūp tas, ko dara. Viņam ir droša vide, kur ir iespēja izteikties, paust savu viedokli
2. Labas attiecības ar kolēģiem – atvērta komunikācija, draudzīgas attiecības ar citiem darbiniekiem, vadību un viņš jūtas atbalstīts, novērtēts
3. Darba un privātās dzīves līdzsvars – viņš spēj sabalansēt darba pienākumus ar personīgo dzīvi, nejūtas pārslogots, apzinās, kad nepieciešama atpūta
4. Izaugsmes iespējas darbā – ir iespējas mācīties un attīstīt savas prasmes, sasniegt savus profesionālos mērķus, kas ir reāli, viņa iekšējiem resursiem atbilstoši
5. Darba laika elastība – ir iespēja pielāgot savu darba grafiku un strādāt attālināti, ja tas ir nepieciešams
6. Atbalstoša darba vide – strādā psiholoģiski drošā vidē, kur tiek veicināta sadarbība, savstarpējā sadarbība, un kur viņš jūtas novērtēts
7. Pieļaujams stresa līmenis – neizjūt pārmērīgu stresu, spēj atpazīt stresorus un novērst tos vai atrisināt situācijas, spēj atslēgties no darba domām brīvajā laikā.
8. Jūtas piederīgs savam uzņēmumam un objektīvi novērtē visu, ko tas dara savu darbinieku labā, piedalās un iesaistās tā piedāvātajos pasākumos.
Te papildus būs labbūtības PERMA modelis, kas ļaus izprast galveno, kam pievērst uzmanību, domājot par labbūtību, ko daudz pētījis un radījis autors Martins Seligmans:
1. pozitīvas emocijas – kā tās sagādājam sev un citiem;
2. iesaiste – “being one with the music” Seligmans saka vai plūsmas (flow) stāvoklis, iesaistīšanās procesos
3. attiecības – stabilas, pozitīvas attiecības
4. nozīme/jēga – kāda jēga tam, ko dari? Te autors iesaka uzrakstīt vēstuli par savu dzīvi no sava mazbērna skatu punkta – ko tu dzīvē paveici.
5. sasniegumi – saistās ar pašdisciplīnu un neatlaidību panākt to, ko nodomājam.
Kopsavilkums:
Labbūtība ir būtisks uzņēmuma stratēģiski svarīgs elements veiksmīgas organizācijas veidošanā. Ieguldījumi darbinieku fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, sociālajā un personīgajā labbūtībā atmaksājas ar uzlabotu sniegumu, mazāku rotāciju un augstāku darbinieku iesaisti. Labbūtība kļūst par konkurētspējas priekšrocību, piesaistot un noturot talantīgus darbiniekus. Organizācijām un vadītājiem jāuzņemas iniciatīva, ieviešot pārdomātus pasākumus, kas veicina darbinieku kopējo labbūtību. Tikai tad, kad darbinieki jūtas fiziski, emocionāli, mentāli un personīgi labi, viņi var pilnībā atklāt savu potenciālu un ar savu personīgo ieguldījumu veicināt organizācijas ilgtspējīgu attīstību.
Palasīt:






