Labbūtības (wellbeing) jēdziens jau ir zināms un iegūst arvien lielāku nozīmi gan mūsu dzīvē, gan darbā, arī organizācijas un uzņēmumi pēdējos gados atzīst darbinieku labbūtības ietekmi uz kopējo sniegumu, iesaisti un darba rezultātiem.
Salīdzinoši jaunais termins Labbūtības līderība (wellbeing leadership) ir holistiska un stratēģiska pieeja, kas radās pētot labbūtību un līderību atsevišķi, tad izprotot tieši līderības jeb vadības nozīmi uzņēmumos. Arī katra personīgajā dzīvē varam runāt par sevis vadīšanu – kā un cik atbildīgi izturamies pret sevi, savu mentālo un fizisko veselību, kādas metodes, pieejas un stratēģijas labbūtības veicināšanai izvēlamies. Uzņēmumos labbūtības līderība prioritizē darbinieku fizisko, emocionālo un mentālo veselību, uzsverot darbinieku labbūtību veicinošas vides radīšanu. Šī pieeja ietver ne tikai produktivitāti kā rezultāti, bet arī darbinieku vispārējo dzīves kvalitāti.
Kāpēc šobrīd ir svarīga labbūtības līderība?
Šī gada mana Labbūtība darbā aptauja liecina, ka 39 % cilvēku jūtas izdeguši un tieši tik pat bija pagājuša gada aptaujā. Šogad augsts un ļoti augsts stresa līmenis bija 54 % respondentu. Te varam runāt par ne-labbūtību un kopā jādomā, kā to novērst – individuāli un darba vidē.
Citi pētījumi liecina, ka darbinieku labbūtība ir tieši saistīta ar darba sniegumu. Tiek runāts ne tikai par labbūtības un darbinieku labsajūtas veicināšanas nozīmīgumu, bet arī labbūtības kultūras veidošanas nepieciešamību. Piemēram, Gallup pētījums atklāj, ka, ja darbinieku labbūtība tiek prioritizēta, organizācijām ir zemāki izdegšanas un darbinieku rotācijas, kā arī augstāki darba snieguma rādītāji. Tiek uzsvērts, ka sliktas rūpes par kopējo labbūtība var radīt būtiskus zaudējumus, tostarp 322 miljardus dolāru globāli darbinieku rotācijas un zemās produktivitātes dēļ. Kad darbinieki jūtas atbalstīti un novērtēti, viņi ir vairāk iesaistīti un motivēti strādāt labāk un labbūtības vadība var palīdzēt organizācijām pārvarēt mūsdienu darba spēka izaicinājumus.
Galvenās labbūtības līderības sastāvdaļas
- Mērķis un motivācija: līderiem jāpalīdz darbiniekiem izprast un vienoties par viņa mērķiem, kas ir atbilstoši viņa kompetencēm un iekšējai kapacitātei – nereāli vai uzspiesti mērķi, vai tādi, kam darbinieks nepiekrīt, motivāciju un iesaisti nerada. 1Vēl svarīgi darbiniekiem saprast darāmā darba jēgu – individuāli un kopīgi komandā.
- Skaidrība par komandas, uzņēmuma virzību, saviem pienākumiem: neskaidrība un neziņa ir viens no stresa cēloņiem. Savukārt, hronisks un laicīgi nepārvaldīts stress ir galvenais izdegšanas iemesls. Tamdēļ šis punkts svarīgs. Esam jau pieraduši it kā dzīvot pastāvīgās pārmaiņās, bet tieši informētība par plāniem, darba kārtību, lomu sadalījumu un atbildībām, arī nākotnes perspektīvu sniedz iekšējo mieru un enerģiju pildīt tiešos pienākumus.
- Psiholoģiski drošas vides radīšana: tā svarīga atvērtas komunikācijas nodrošināšanai, kad darbinieki jūtas brīvi iet runāt ar savu tiešo vadītāju par sev svarīgiem jautājumiem (piemēram, ka ir aizdomas par izdegšanu).
- Darba un dzīves līdzsvars: pamanīt un uzrunāt tos darbiniekus, kas “aizstrādājas” un neiet atvaļinājumā – manāmas darbaholisma pazīmes, neievēro darba laiku, strādā bez atpūtas, neiesaistās darba pasākumos. Kopīgi fizisko aktivitāšu izaicinājumi, motivācijas partneri komandā un kopīgi sportiski pasākumi var būt par iedrošinājumu tiem, kam darba- dzīves līdzsvara kausi jau kādu laiku vairāk nosvērušies uz “darbu”.
- Autonomija un kontrole: viens no izdegšanas iemesliem ir nespēja kontrolēt darba procesus, būt neatkarīgiem savu tiešo darbu veikšanā. Darbinieku mudināšana izrādīt iniciatīvu, uzņemties atbildību par savu darbu un pieņemt lēmumus palielina apmierinātību ar darbu. Šim noderīgas var būt vadītāja koučinga iemaņas.
- Piederības sajūtas veidošana: piederības sajūta darba vietai, organizācija savai komandai ir ļoti nozīmīga labbūtības veicināšanā. Tie ir kopīgi pasākumi (ar noteikumu, ka darbinieki paši vienojas par to saturu), kopīga dzimšanas dienu atzīmēšana vai vienkārši iknedēļas 15 minūtes sanāksmes neformālā daļa piektdienā. Viens darbinieks atzina, ka tik it kā niecīga lieta, kā vadītāja “paldies par šonedēļas darbu” saņemts whatsappā radīja novērtējuma un piederības sajūtu.
- Atzinība un novērtējums: sasniegumu atzīmēšana, pozitīvas atgriezeniskās saites sniegšana par konkrēta darba kvalitatīvu paveikšanu vai vienkārši “Paldies!” rada ne tikai motivāciju, bet arī piederības sajūtu.
- Profesionālās izaugsmes iespējas: profesionālās attīstības iespēju nodrošināšana atbilstoši darbinieku vēlmēm un uzņēmuma iespējām darbiniekam rada atbalsta un uzticēšanās sajūtu no vadības puses, kas svarīga emocionālai labbūtībai.
Kopsavilkums
Labbūtības līderība nav tikai moderns vārdu salikums – tā ir nepieciešamība, jo pētījumos jau parādās pirmie signāli, ka darbinieki gatavi mainīt esošo darba vietu dēļ tā, ka tur nerūpējas par labbūtību. Tas kļūst arī par uzņēmuma reputācijas un ilgtspējas rādītāju.
Prioritizējot darbinieku labbūtību, līderi, komandu vadītāji katrs var sākt ar savu komandu ar visiem pieejamu resursu – laiku. Tas var būt emocionāls atbalsts, biežāka atgriezeniskās saites sniegšana, iedrošināšana un iedvesmošana ar savu piemēru vai vienkārši saruna ilgāk par 5 minūtēm. Un ne par plāniem, tekošajiem darbiem vai gada mērķiem. Cilvēcīga saruna, kur darbiniekam rodas sajūta par patiesām rūpēm un ieinteresētību, kā viņam sokas. Tas pie noteikuma, ka pats vadītājs nav pārguris, netiek ar saviem darbiem galā vai jau ir izdedzis. Tamdēļ organizācijām jādomā, kā laicīgi sniegt vadītājiem nepieciešamo atbalstu, zināšanas un kompetenču attīstīšanu, lai viņi varētu pilnvērtīgi vadīt savas komandas. Savukārt darbiniekiem – kā komunicēt savas vajadzības, kas veicina viņu labbūtību, visbiežāk te ir runa tieši par emocionālo tās aspektu.



