8 Mīti par stresu

Stress ir dabiska organisma fizioloģiska un psiholoģiska reakcija uz izaicinošām vai apdraudošām situācijām. Tas izraisa fizioloģisku reakciju organismā, bieži sauktu par “cīņas vai bēgšanas” reakciju. Kamēr īstermiņa stress var būt labvēlīgs un noderīgs, ilgstošs jeb hronisks stress (stresa reakcija tiek aktivizēta ilgstoši un regulāri) var kaitēt veselībai un veicināt izdegšanu.

Kā rodas stresa reakcijas

Stress tiek pētīts jau vairāk kā 100 gadus. Te dažu nozīmīgu autoru stresa jēdziena skaidrojumi, kas atklāj dažādus aspektus, kas ietekmē stresa rašanos:

  1. “Stress ir cīņas vai bēgšanas reakcija, kas rodas organismam saskaroties ar draudiem” (Cannon, 1915). Hārvardas Medicīnas skolas fizioloģijas katedras profesors Valters Kanons (Walter Cannon), kas radījis terminu “cīņas vai bēgšanas reakcija” un izstrādājis homeostāzes teoriju, aprakstot, kā organisms uztur iekšējo līdzsvaru. Viņš arī pētīja stresa fizioloģiskās reakcijas, kas aktivizē simpātisko nervu sistēmu, cilvēkam saskaroties ar bīstamām situācijām.
  2. “Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru situāciju, kas prasa adaptāciju vai izmaiņas” (Selye, 1936). Ungāru izcelsmes kanādiešu endokrinologs Hanss Seljē (Hans Selye) pazīstams kā stresa pētījumu tēvs, aprakstot, kā organisms reaģē uz stresu. Viņš pirmo reizi definēja stresu kā vispārēju reakciju uz dažādām prasībām.
  3. “Stress ir situācijās, kad indivīds uzskata, ka viņa resursi ir apdraudēti, un viņš ir spiests pielāgoties” (Lazarus, 1966). Ričards Lazarus ( Richard Lazarus) teica, ka stress ir kognitīvs process, kurā sākumā indivīds novērtē konkrēto un tās ietekmi uz saviem resursiem, tādējādi nosakot stresa līmeni un nepieciešamību pielāgoties. Tātad, stress rodas no indivīda interpretācijas par situāciju.
  4. “Stress ir dinamisks process, kas notiek starp indivīdu un vides faktoriem, kas var izraisīt emocionālu un fizioloģisku reakciju. (Engel, 1977). Džordžs Engels (George Engel) pievērsa uzmanību tam, ka stress ir mijiedarbības rezultāts starp cilvēku un viņa apkārtējo vidi.
  5. “Stress ir cilvēka reakcija uz situācijām, kuras viņš uzskata par apgrūtinošām vai tās pārsniedz viņa spējas.” (Kabat-Zinn, 1990). Džons Kabats-Zinns (Jon Kabat-Zinn), kas ir pazīstams ar savu ieguldījumu apzinātības pētīšanā, uzsvēra, ka stress ir saistīts ar cilvēka uztveri par konkrēto situāciju.

Kā redzams nav vienotas definīcijas, kas skaidro stresa rašanās iemeslus un, iespējams, to plaši pieejamās informācijas lielais apjoms un tās interpretācija ir iemesls dažādiem mītiem, kas radušies par stresu.

Mīti par stresu

1. Mīts: stress vienmēr ir slikts

Viens no visizplatītākajiem mītiem ir, ka stress ir tikai negatīvs faktors mūsu dzīvē. Stress var būt arī noderīgs,  jo tas nepieciešams izdzīvošanai, palīdzot mums ātri reaģēt uz apdraudējumiem un izdzīvot bīstamās situācijās. Neliels stresa līmenis var būt motivējošs un palīdzēt cilvēkiem būt produktīvākiem. Piemēram, Hanss Selye, kurš ir pazīstams ar savu darbu par stresu jau gandrīz 100 gadus, uzsvēra, ka stress ir dabiska reakcija uz izaicinājumiem, kas var veicināt izaugsmi un attīstību. Tomēr, ja stress kļūst pārmērīgs un netiek kontrolēts, pārvaldīts, tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

2. Mīts: ja man ir stress, tur neko vairs nevar darīt

Daudzi cilvēki uzskata, ka stress ir neizbēgams un ar to neko nevar darīt. Tomēr ir daudz stratēģiju, kas var palīdzēt samazināt stresa līmeni. Svarīgi laicīgi to pamanīt. Ir daudz dažādu stratēģiju, piemēram, darbā prioritāšu noteikšana un mazu mērķu izvirzīšana var palīdzēt labāk tikt galā ar stresu. Efektīva plānošana un laika pārvaldība var ievērojami samazināt stresa sajūtu ikdienā.

3. Mīts: ja nav stresa pazīmju, tad nav stresa

Cilvēki bieži maldās, domājot, ka, ja viņi nejūt acīmredzamus fizioloģiskus simptomus, viņi nav stresa stāvoklī. Patiesībā stress var izpausties dažādos veidos – fizioloģiski (galvas sāpes, gremošanas problēmas, miega traucējumi), ko vieglāk atpazīstam, savukārt, psihoemocionālās reakcijas, kā garastāvokļa maiņas,  pastāvīga noguruma, aizkaitināmības sajūta, pazemināta motivācija un interese, arī var būt jau ilgstoša stresa sekas. Ir svarīgi pievērst uzmanību šiem signāliem, lai savlaicīgi spētu tos novērst.

4. Mīts: stress ietekmē visus vienādi

Ir maldīgs uzskats, ka stress ietekmē visus cilvēkus vienādi. Patiesībā katrs cilvēks reaģē uz stresu atšķirīgi, un tas, kas izraisa stresu vienam, var būt pilnīgi neitrāls notikums citam. Pētījumi atklāj, ka individuālie faktori, piemēram, iedzimtība, personības iezīmes un iepriekšējā pieredze, būtiski ietekmē to, kā cilvēki pārdzīvo un pārvalda stresu.

5. Mīts: stress rodas tikai no pārmaiņām vai traumatiskiem notikumiem

Daudzi cilvēki uzskata, ka stress rodas tikai no lielām pārmaiņām dzīvē, traģiskiem notikumiem vai traumām. Tomēr stress var rasties arī no ikdienas situācijām, piemēram, saņemta e-pasta par nokavētu termiņu,  attiecību problēmām vai nepatīkamas sarunas. Svarīgi apzināties, kas tieši izraisa stresu, lai to efektīvi pārvaldītu.

6. Mīts: cīņa ar stresu ir grūts uzdevums

Šis ir dzirdēts supervīzijas un koučinga sesijās, kuru rezultātā cilvēks ir noskaidrojis, kas traucē dzīvē, kādi ir stresa izraisītāji un kā plāno tos novērst, un tagad “ir smagi jāstrādā, lai to visu izdarītu”.  Labā ziņa, ka apzinoties situāciju, izstrādājot plānu pa mikrosoļiem, iekļaujot tajā lietas, ko ir reāli iespējams paveikt, un sākot darīt, rodas gandarījums un motivācija, ieraugot pirmos rezultātus. Svarīgi, lai šīs darbības izraisa arī patīkamas emocijas.

7. Mīts: ja viss ir kārtībā, stress ir pazudis

Daudzi cilvēki domā, ka, ja viņi novērš dažus stresorus, atrisina savas problēmas, stress automātiski izzudīs. Tomēr stress var būt bijis jau ilgstoši un var izpausties kā hronisks stresa stāvoklis, kas prasa profesionālu atbalstu vai medicīnisku  palīdzību. Tiek uzskatīts, ja stresa simptomi ilgst vairāk nekā četras nedēļas, ir ieteicams konsultēties ar speciālistu.

8. Mīts: stresa pārvaldības metodes un pieejas darbojas visiem vienādi

Nav vienas universālas stresa vadības tehnikas, kas der visiem, tamdēļ svarīgi apzināties savas vajadzības, iekšējos resursus un kapacitāti konkrētajā brīdī, kad izvēlamies kādu metodi vai pieeju. Patiesībā katram cilvēkam ir savas vajadzības un pieredze, un tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, tamdēļ svarīgi atrast individuāli piemērotas metodes, lai efektīvi pārvaldītu stresu.

Kopsavilkums.

Stress bija, ir un būs arī nākotnē un vienkārši jāpieņem, ka tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Tomēr stresa pārvaldība ir individuāls process, tāpēc svarīgi  izvērtēt savu zināšanu līmeni par stresu, tā rašanās iemesliem un iespējamajām stratēģijām, kā ar to tikt galā, lai atjaunotu veselību un labbūtību. Tās var būt dažādas metodes un pieejas, neizslēdzot nepieciešamo speciālistu un ārstu apmeklējumu. Ir būtiski arī apzināties šos izplatītākos mītus par stresu, lai varētu pieņemt informētus lēmumus par savu veselību un labbūtību.

 Palasīt:

8 Mīti par stresu. Stresa vadība
8 Mīti par stresu.  Mana mūža stress
8 Mīti par stresu. Stresa anatomija

Ieteicams izlasīt

+37129222127  |  info@evijavanderbeek.com